Izpārdotā zālē aizvadīta Oskara Krecera saraskstītās un paša iestudētās lugas “KANĀRIJPUTNIŅI” pirmizrāde.
Kaut lugas sižets nekādi nav iepriecinošs, var teikt, ka šis bija svētku brīdis gan aktieriem, gan skatītājiem.
Var tikai pievienoties sniegtajām atsauksmēm:
Ko lai saka… Lieliska izrāde! Aktieri bija tik dzīvi, ka man radās sajūta, ka esmu reāli nonākusi šajā slimnīcā un man ir ļauts ieskatīties kā viņi tur dzīvo, izdzīvot līdzi. Īstas emocijas, īstas asaras – augstākā pilotāža! Tas bija maģiski, ko šādu es nebiju piedzīvojusi vēl nekad esot teātrī, ne arī ārpus teātra sienām. (Signe Auziņa)
Tēma aktuāla un emocionāli sensitīva. Sižets dinamisks, nelika garlaikoties ne vienu brīdi. Vēstījums lika pārdomāt dzīves patiesās vērtības. Varēja pamanīt cik ļoti režisors ir piedomājis pie katras ainas, lai izrādei būtu saturs un forma. Varēja pamanīt, cik ļoti piestrātāts pie katras kustības, pie izteiksmes, pie emocionālā vēstījuma. Zināmos aktierus, kuru stils jau mazliet pazīstams no citām izrādēm, varēja ieraudzīt no citas puses. Noticēju katram – aktieri burtiski izdzīvoja savus skatuves tēlus un nesa katrs savu vēstījumu ar pilnu atdevi. Šī noteikti ir izrāde, ko Dramaturgu teātris var ar lepnumu nest pasaulē un rādīt, kādus talantus ir izlolojis.
Noteikti ieteikšu noskatīties šo izrādi saviem draugiem. (Linards Rudevics)
Guvu spēcīgu emocionālu iespaidu. Šī ir eksistenciāla tēma, kas radīja gan bailes, gan skumjas, gan pārdomas. Godīgi sakot, raudāju beigās. Man patika aktieru spēle, ārkārtīgi labi piemeklēta mūzika un veids kā režisors dod zināt par cilvēka aiziešanu šajā scenārijā. Emocionālas šupoles arī sajutu, jo līdz galam saglabājas cerība, ka beigas būs citas. Patika arī, ka atvēras katrs no varoņiem, ka beigās liekas, ka jau mūžību pazīstami. Vēlos pateikties par šo izrādi! (Natālija Bērziņa, M.D, ārste-psihiatre)
“Kanārijputniņi” mani aizkustināja tik ļoti, ka grūti atrast vārdus, lai aprakstītu sajūtas. Tā bija labākā izrāde, ko esmu redzējusi pēdējā laikā. Jā, es arī raudāju. Par ko? Par aizgājušo dzīves laiku, kas pavadīts, sekojot maldugunīm, jo patiesībā dzīvē ir jēga tikai vienam – mīlestībai un siltām cilvēciskām attiecībām. (Žanete Korde)
